Lady Hunt Latvia

GALERIJA

Noslēdzot 2019.gadu, Latvijas dāmu mednieču kubs Lady HUNT viesojās Polijā, pie kluba Podlasski klub Dian dāmām. Divas dienas tika veltītas gaides medībām Belovežas gāršas dabas rezervāta komercmedību platībās.

Netālu no mazpilsētas Hainovka (Hajnowka) atrodas ciemats Oreshkovo (Orzeszkowo), kur omulīgā viesnīcā satikās mednieces no Latvijas, Polijas un Lietuvas. Pēc ātrām pusdienām, steidzot nepalaist garām īsās novembra dienas pēdējās gaismas stundas, poļu panu pavadībā dāmas devās katra uz savu medību torni. Belovežas gāršā tika atļauts medīt briežu govis un teļus, kā arī mazos plēsējus. Īpaši tika piekodināts, ka aļņi un vilki Polijā ir aizsargājamo sugu sarakstā. Protams, izcēlās diskusija par lielo plēsēju un cilvēka līdzpastāvēšanas saspīlējumu situācijā, kad vilkus medīt nav atļauts. Tēzes, kas izskanēja sarunā, drīz vien apstiprinājās dzīvē.

Laiks bija vējains un dzestrs. Lielākā daļa mednieču piedzīvoja klusu, filozofiskām pārdomām piesātinātu vakaru vientulībā, taču pāris Latvijas pārstāvēm tomēr paveicās. Mūsu Dodo šāva uz lapsu. Tuvojoties krēslas stundai, uz barotavu pie viņas torņa atnāca aļņu teļi un govs. “Es ieraudzīju alnēnus termokamerā. Viņi laizīja sāli. Sāku lūkoties apkārt un meklēt viņu māti. Ieraudzīju to pēc brīža ar neapbruņotu aci. Viņa stāvēja tieši pretī medību tornim. Teļi jau bija pieplakuši mātes sānam un visi saspringti lūkojās krūmu virzienā. Es pavērsu termokameras aci pret krūmiem un ieraudzīju četrus stāvus tuvojamies. Sākumā nodomāju, ka tie ir buki, bet tiem nemēdz būt garas astes. Un tad es sapratu, ka tie ir vilki!” vakarā pēc medībām pastāstīja Dodo. Četrdesmit metru attālumā no torņa, nemaz nekautrējoties no cilvēka klātbūtnes, kuru neieverot viņi vienkārši nevarēja, plēsēji sāka lenkt aļņus. Dodo atcerējās: “Es izmisīgi prātoju, ko lai dara, kā lai palīdz aļņiem. Vai šaut gaisā, svilpt, klaigāt? Es netaisījos pieļaut, lai manu acu priekšā nokož vienu no teļiem, bet tad vilki izdzirdēja automašīnu tuvojamies. Vietējais mednieks brauca man pakaļ. Plēsēji lēni un mierīgi aizcilpoja pa taku, pa kuru bija atnākuši un pazuda mežā.” Vakarā, uzklausot mednieces stāstu, aizsvilās plaša diskusija par aizliegumu medīt vilkus Polijā, par vietējo mednieku organizāciju iespējām ietekmēt situāciju un nedabisko lietu kārtību, kas šobrīd vērojama dabā šajā valstī. Šeit, kā jebkur citur, kur nav atļauts medīt šos plēsējus, vilkiem nav dabisko baiļu no cilvēka. Tie plosa mājlopus un suņus, nekautrējoties tuvoties ne tikai viensētām, bet arī ienākt ciematos. Latvijas mednieces stāstīja par pelēko plēsēju populācijas apsaimniekošanas pieredzi mūsu valstī, kas ļauj saglabāt dabisko līdzsvaru, par diskusijām ar tā dēvētajiem dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, par zinātniskajiem pētījumiem, kas apstiprina Latvijas vilku populācijā izraudzītās taktikas pareizību un daudzām citām lietām, ieskaitot vilku sugas statusu Eiropā, kas šobrīd atbilst vismazāk apdraudētās sugas statusam. Tā tas arī ir ierakstīts Eiropas Sarkanajā grāmatā.

Vakara medībās citai Latvijas pārstāvei Evitai palaimējās trīskārt. Viņa nomedīja divus āpšus un lapsu. Gan vienu, gan otru sugu viņa nomedīja pirmo reizi dzīvē. Tā kā viņa bija vienīgā, kura vakarā atgriezās bāzē ar guvumu, Evitu kronēja par medību karalieni. Tas notika omulīgā pusloka lapenē kaut kur meža platībās. Bruģēta laukuma vidū, akmens ielokā kūrās paprāvs ugunskurs. Zem nojumes uz galdiem stāvēja kafijas un tējas termosi, bet no lielajiem termokatliem poļu mednieces jau lēja šķīvjos karstu gulašzupu un krāva sautētus kāpostus ar cūkgaļu. Virs  ugunskura čurkstēja mežacūkas sivēns uz iesma.

Medījums bija noguldīts uz egļu paklāja un sākās godināšanas ceremonija. Evitai pasniedza medību karalienes medaļu. Dodo kļuva par vicekaralieni, bet medību organizētāja Alīcija Milevska (Alicja Milewska) saņēma visamizantāko pūdelmaņa medaļu – kuiļa pautu atveidu bronzā.

Nākamajā rītā dāmas atkal devās uz mežu. Novērojumu netrūka. Gan latvietēm, gan lietuvietēm palaimējās apskatīt Belovežas gāršas sumbrus savvaļā. Bija aļņi un lapsiņas. Pašās beigās, kad vietējais mednieks jau paziņoja, ka izbraucis, lai viņu savāktu Dodo, viņai izdevās nomedīt briežu teļu. Latvietes sapulcējās, lai sveiktu laimīgo mednieci un palīdzētu izlaist iekšas briedim. Lieki piebilst, ka vietējais mednieks bija stāvā sajūsma par tādu uzņemšanos un palīdzību, ko meitenes sniedza, izvelkot medījumu no pameža un iekraujot to džipa kravas kastē.

Vēl viena sastapšanās ar sumbriem gaidīja mūsu mednieces, kad pirms došanās ārā no meža, tika nolemts mēģināt atrast iepriekšējā vakarā aizšauto lapsu. Vācu medību terjers Sirsniņš veda savu saimnieci pārliecināti un drosmīgi, līdz apstājās un sāka neizpratnē lūkoties krūmos sev priekšā, jo tur, divdesmit metros izkustējās kaut kāda milzu masa. Izrādās, viņš bija gājis pa svaigām sumbru pēdām un nu masīvie dzīvnieki lauzās cauri mežam, lai izvairītos no tikšanās ar cilvēku un viņa suni.

Tā beidzās otrā medību diena. Tuvojās atvadu laiks, taču pirms laisties tālajā mājupceļā,  Podlasski klub Dian vadītājas Alīcijas Milevskas vadībā Lietuvas un Latvijas mednieces apmeklēja lielu privātu medību trofeju kolekciju Bielostokā.

Tā noslēdzās šis notikumiem, veiksmēm un atklāsmēm bagātais gads. Tiksimies nākošajā 2020.gadā. Plāni tiek kalti, idejas ģenerētas. Pavisam noteikti būs izstāde Outdoor Rīga 2020, kur klibs Lady HUNT piedāvās ko vēl nebijušu! Būs bebru medības un āžu jakts, Meža dienas un  Minhauzena festivāls, būs briežu bauris un dzinējmedības un vēl daudz citu interesantu pasākumu.

Mācīsimies, ceļosim, medīsim!

Jaktei būt!

FOTO GALERIJA

Jau piekto reizi Latvijas, Lietuvas un Polijas mednieces satikās, lai lietainā 9. novembra dienā kopīgi dotos medībās Medību un sporta kluba Vaiņode platībās. Ieceru sarakstā: diskusija par mednieka tēla uzlabošanas iespējām mājīgā atmosfērā, dzinējmedības sestdienā un buku medības svētdienā.

Dzinējmedību diena sākās ar svinīgu sveicienu un AS Latvijas Mediji izdevniecības žurnālu Medības un Medžiokle nodrošināto dāvanu pasniegšanu medību dalībniecēm. Latvijas Dāmu mednieču klubs Lady HUNT Vaiņodes mednieku kolektīvam arī pasniedza praktisku dāvanu – milzīgu pannu, kas būs kā radīta nesen atjaunotā mednieku namiņa plītij.

Kopā medībās piedalījās vairāk nekā piecdesmit cilvēku. Pēc instruktāžas visi sadalījās pa komandām, lai kaut nedaudz mazinātu mašīnu skaitu. Tik un tā kolonna bija ļoti iespaidīga. Īpaši spilgti tas bija jūtams, kad medību dalībnieki devās cauri Vaiņodei, pa Brīvības ielu, kur sestdienās rosās vietējais tirdziņš. Ļaudis skatījās un brīnījās, smaidīja un māja medniecēm spilgtos tērpos.

Medību diena pagāja ļoti spraigi. Kopumā tika paņemti tikai divi masti, bet kas tie bija par mastiem. Izvietot vairāk nekā četrdesmit mednieku nav joka lieta un mežs Vaiņodes ārēs arī nebūt nav no tiem vieglākajiem. Nācās daudz iet, šķērsot gravas, jaunaudzes, vecu mežu ar kritalām.

Lietuvas medniecēm palaimējās. Viņas redzēja visvairāk briežu. Gados jauna medniece Jurate (lietuviski – nāra) pēc pirmā masta dalījās iespaidos: “Es stāvēju mežmalā. Aiz muguras man pletās ziemāju lauks. Kad izdzirdēju pirmo brakšķi mežā, salēcos, bet ārā iznāca tikai stirna. Tā nostājās man ļoti neērtā šaušanas leņķi un es pat nepacēlu ieroci. Toties, kad pēc brīža saklausīju lielāku troksni, sagatavojos, pagriezos prom no mednieku līnijas un gaidīju. Kad iznāca Viņi – septiņi staltbriežu buļļi, aiz pārsteiguma un sajūsmas aizmirsu kā elpot! Tikai vēros lieliskajā ainā un pateicos visiem meža dieviem par iespēju redzēt ko tik brīnišķīgu. Sapratu, ka tādā attālumā un ātrumā es nepaspēšu izvērtēt, kurš būtu medījams un tikai baudīju brīnumu.”

No Lady HUNT kluba visveiksmīgākā bija Veltiņa, mūsu trakā medniece no Talsu puses, kurai izdevās ar trāpīgu šāvienu nomedīt kazlēnu. Vaiņode viņai ir veiksmes zeme – pērn krita ruksis un stirna. Pirmās medību dienas noslēgumā Veltiņa tika kronēta kā Medību Karaliene un saņēma praktisku prezentu no veikala Oksalis Rīga.

Medību vīkends turpinājās ar stirnu un mazo plēsēju medībām tur pat, Vaiņodes ārēs. Divas lapsas meiteņu kontā, divas kungiem, plus piecas stirnas. Neviena no lapsām netika pamesta mežā. Visas skaistās rudastes tika apstrādātas, pārvestas mājās un sasālītas, lai šīs sezonas beigās, aprīlī nonāktu ģērētavā un pārtaptu par skaistu kažokādu aksesuāru un apģērbu darināšanai.

Liels paldies par medībām Medību un sporta klubam Vaiņode.

Pateicība par omulīgajām un komfortablajām naktsmājām Embūtes Tūrisma informācijas centram.

Īpaša pateicība par atbalstu Žurnāliem Medības un Medžiokle, kā arī mednieku veikalam Oksalis Rīga, Maskavas 4!

Lai arī klubs Lady HUNT pastāv vien trīs gadus, pa šo laiku ir sasniegts gana daudz. Šis gads ir bijis ražīgāks un interesantāks par iepriekšējiem. Vienlaikus tas iezīmējis arī turpmākos plānus un attīstības virzienus.

2019.gadā mūsu klubs ir piedalījies vairākos sabiedriskos pasākumos un izpelnījies atzinību par savu veikumu. Lielākie un svarīgākie sasniegumi ir dalība trīs dienas ilgajā izstādē Outdoor Rīga un piedalīšanās mednieku festivālā Minhauzens, deleģējot vienu no kluba dāmām – Evitu Šķesteri pildīt barona Minhauzena mīļotās Jakobīnes pienākumus. Cita mūsu kluba biedrene – Sintija Dozberga iejutās jaunās Latvijas Mednieku asociācijas projektu vadītājas lomā un šogad pirmo reizi organizēja mednieku festivālu, kas ļāva tam iemirdzēties jaunās krāsās.

Tomēr gads iet uz otro pusi un līdz ar piedalīšanos medību festivālā Minhauzens, Lady HUNT kluba aktīvā sabiedriskā darba sezona ir noslēgusies. Daudz laba padarīts, daudz cilvēku satikts un runu izrunāts. Latvijas Dāmu mednieču klubs Lady HUNT ar gandarījumu un nelielu kripatu noguruma atskatās uz šogad paveikto.

2019. sākās ar mūsu pasākumiem vērienīgajā Outdoor Rīga 2019 izstādē, Kīpsalā. Tā bija līdz šim plašākā un daudzpusīgākā Latvijas dāmu mednieču kuba pārstāvniecība kāda no publiskajiem pasākumiem Latvijā. Medībām, makšķerēšanai un atpūtai dabā veltītā izstāde norisinājās trīs dienas – no 29.-31.martam. Lady HUNT klubam šajā pasākumā tika piešķirta lielā skatuve un ekskluzīva vieta tai līdzās. Trīs dienu garumā mūsu dāmas un kluba partneri piedāvāja lekcijas: par medību saimniecību un medījamo faunu, par dzīvnieku pievilināšanu un suņu apmācību. Bija medību suņu parāde un staltbriežu piebaurošanas uzvedums, kā arī improvizēta trofeju izstāde, un visu izstādes apmeklētāju augsti novērtētās medījuma gaļas izstrādājumu degustācijas. Patīkami bija klausīties pozitīvos komentārus un noslēgumā saņemt izstāžu kompānijas BT1 pateicības rakstus. Nākamajā gadā Lielā skatuve tiks novietota medībām un makšķerēšanai veltītās halles centrā un Lady HUNT sola sagatavot vēl plašāku un atraktīvāku pasākumu programmu. Iespējams, skatītājus sagaida jauna izrāde “Dzinējmedības Latvijā” ar medību suņiem, dzinējiem un medījuma godināšanu.

Pēc izstādes sekoja kluba gada sapulce un vairāki medību pasākumi, kur piedalījās ne vien Latvijas un Baltijas, bet ari citu Eiropas valstu mednieki.

Pavasarī tradicionāli notiek arī mežam veltītie publiskie sarīkojumu: Meža ABC Kuldīgas novada Struņķkrogā, ko rīko biedrība Meža konsultants un Meža dienas Tērvetes dabas parkā, ko organizētājs ir AS Latvijas Valsts meži. Dāmu mednieču klubs nu jau tradicionāli piedalās abos sarīkojumos. Kuldīgā tiek veidota reportāža un organizēta medību suņu parāde, bet Meža dienās mūsu klubs piedalās pilnā formātā: ar lekcijām, suņu parādi un darba paraugdemonstrējumiem, trofeju izstādi, konkursiem un nu jau ļoti iecienītajām radošajām darbnīcām bērniem divu dienu garumā. Aptuveni lēšot 2018. un 2019.gadā kopā Meža dienās esam strādājuši vairāk nekā 20 000 bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Jūlija nogalē Tērvetes dabas parks pirmo reizi uzaicināja mūsu kluba meitenes rīkot radošās darbnīcas parka apmeklētājiem. Pasākums pulcēja ne tikai viesus no Latvijas, bet piesaistīja arī tūristus no Lietuvas un citām valstīm, kuri bija ieradušies apskatīt dabas parku un ar prieku iesaistījās rotu darināšanā no medību produkcijas: kažokādām, putnu spalvām, ādas un raga ripiņām.

Augustā Latvijā notiek vērienīgais un ļoti daudzpusīgais mednieku festivāls Minhauzens. Latvijas Mednieču kluba Lady HUNT dāmas piedalījās dažādās sporta disciplīnās, palīdzēja organizēt vērtēšanu un uzkopt teritoriju. Aktīvajā daļā bija ierastās radošās darbnīcas un medību suņu darba iemaņu paraugdemonstrējumi. Vislielākais prieks bija par to, ka šoreiz mednieku festivāla Minhauzens rīkotāji izraudzījās barona mīļotās Jakobīnes lomai Lady HUNT kluba biedreni, kur godam novadīja festivālu visas trīs dienas.

Līdz ar piedalīšanos šajā vērienīgajā pasākumā, Latvijas dāmu mednieču kluba sabiedrisko pasākumu sezona ir beigusies. Priekšā mūs gaida medības, tai skaitā nu jau 5.Starptautiskās dzinējmedības ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas mednieču piedalīšanos, tikšanās ar jauniem un veciem draugiem, un gatavošanās jaunajai sezonai, kas solās būt vēl interesantāka un aizraujošāka.

Tērvetes dabas parks uzaicinājis mūsu kluba dāmas rīkot radošās darbnīcas bērniem. Pasākums notiks jau 13.jūlijā. Sākums 12.00.

Rūķu sētā bērni, jaunieši un viņu vecāki varēs piedalīties radošajās darbnīcās un gatavot dažādas rotas, aksesuārus un interesantas lietiņas no dabīgās ādas, medījamo dzīvnieku kažokādām un ragiem, no putnu spalvām un citiem dabīgiem materiāliem.

Meža dienas Tērvetes dabas parkā24.un 25.maijā ir noslēgušās. Tūkstošiem bērnu, jauniešu un pieaugušo apmeklēja priekšnesumus un ekspozīcijas, piedalījās dažādos konkursos un radošajās darbnīcās, no kuriem dažas piedāvāja tieši Lady HUNT klubs un mūsu draugi.

Latvijas dāmu mednieču klubs Meža dienās piedalījās otro gadu pēc kārtas. Kopā ar mums aktīvi darbojās arī šogad dibinātais Latvijas Jauno mednieku klubs, Mednieku skola Taurs un AA Knives.

Divu dienu garumā dabas parka apmeklētājiem bija iespēja bez maksas darboties radošajās darbnīcas Lady HUNT teltī un darināt rokassprādzes, auskarus, kakla rotas un citus aksesuārus no medību veltēm: fazānu, baložu un pīļu spalvām, lapsu, ūdeļu, nūtriju un bebru kažokādām, zamšādas, pērlītēm, brieža raga ripiņām. Darba procesā bērni un jaunieši atbildēja uz jautājumiem par Latvijas dzīvniekiem un putniem. Paši centīgākie balvā saņēma nelielas dāvanas – Mazā goda mednieka nozīmīti!

Abas dienas Kluba Lady HUNT draugi – Jauno mednieku klubs un Mednieku skola Taurs  visiem bez izņēmuma parka apmeklētājiem deva iespēju aizpildīt anketas ar jautājumiem, uz kuriem ir jāatbild cilvēkiem, kuri kārto mednieka eksāmenu. Vienlaikus viņi skaidroja ikvienam šo jautājumu nozīmi, stāstīja par dzīvniekiem un uzdeva dažādus uzdevumus, piemēram, atpazīt dzīvnieku vai putnu, atdarot tā balsi ar medībās izmantojamajiem mānekļiem. Ļoti daudzi bērni un jaunieši zināja atbildes uz jautājumiem un atpazina dzīvnieku un putnu balsis. Tiesa gan, neiztika arī bez kurioziem. Viscietākais rieksts bija stirna. Tās pīkstienu reti kurš atpazina. Bērni minēja, ka tā ir kaija, mērkaķis vai papagailis un bija ļoti pārsteigti uzzinot, ka tā pīkst pārnadzis.

Sestdien, pie lielās Meža dienu skatuves Lady Hunt aicināja apmeklētājus uz tradicionālo medību šķirņu suņu parādi, kur iepazīstināja skatītājus ar Bavārijas asinspēdu dzinējsuņiem, jadtejeriem, angļu un Velsas springerpanieliem, Veimāras putnu suņiem un krievu Eiropas laiku.

Parādei sekoja improvizācijas izrāde par medību sezonu un par putnu, un dzīvnieku ievilināšanas mākslu, kurā piedalījās Lady HUNT, Jauno mednieku un Staltbriežu piebaurotāju kluba pārstāvji, kuriem pievienojās aizrautīgais putnu mednieks un pievilināšanas lietpratējs Anri Ananins.

Sestdien Lady HUNT kā klubs un kā  Latvijas mednieku asociācijas (LATMA) biedrs nonāca arī mediju uzmanības lokā. Radio SWH ēterā izskanēja divas intervijas, kur kluba vadības pārstāvji stāstīja par LATMAs un kluba darbību, par Meža dienu priekšnesumiem un, protams, par medībām.

Domājot par nākama gada Meža dienām Tērvetes dabas parkā, Lady HUNT gatavojas paplašināt piedāvāto aktivitāšu kāstu. Sadarbībā ar AA Knives tiks rīkotas nažu mešanas sacensības. Medījuma pievilināšanas izrāde kļūs krāšņāka. Iespējams, tiks sagatavota arī kāda stafete… Gaidīsim nākamo gadu un pārsteigumus, ko tas nesīs!

Foto Emīlija Mariševa