Mūsu klubs apvieno
vairākus desmitus aktīvāko un modernāko mūsu valsts mednieču no visiem
reģioniem. Lielākajai daļai kluba biedru ir bērni un ne viens vien. Daudzi no
viņiem aktīvi piedalās medībās, tādēļ spriežam kā atbildīgi vecāki, kuriem rūp
mūsu bērnu nākotne. Apzinoties to, kā atbilstoša izglītība, pieredze un katra indivīda aktīva
iesaistīšanās ietekmē mednieku sabiedrības
kvalitāti, medību saimniecības darba dinamiku un medību, kā
tautsaimniecības nozares daļas pastāvēšanu un attīstību, mēs aicinām cienījamos
Saeimas deputātus apstiprināt jauno Ieroču aprites likumu kopumā, obligāti
iekļaujot arī 14.panta 2. daļu šādā redakcijā:
”Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko
pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām
paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo
normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks.”
Šeit vēlamies akcentēt, ka medībās šaujamieroci var izmantot tikai persona, kas Medību likuma paredzētajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību. Tātad, jauniešiem, kuri vēlēsies medībās lietot kāda cita mednieka ieroci šī mednieka uzraudzībā, būs jāmācās mednieku kursos un jānokārto atbilstošs eksāmens – gan teorētiskais, gan praktiskais. Uzsveram arī, ka neviens vēl nav atcēlis jau spēkā esošās drošības prasības, ka šaujamierocim bez tā legālā īpašnieka nav iespējams piekļūt nevienam citam, jo ierocis glabājas seifā, atslēgas pieejamas tikai šaujamieroču īpašniekam, un šīs normas izpildi ļoti stingri kontrolē Valsts policija.
Tāpat uzsveram, ka t.s. Šaujamieroču direktīva nosaka, ka Eiropas Savienībā (ES) šaujamieročus var lietot no 18 gadu vecuma, izņemot medībās un šaujot mērķī. Šajā gadījumā direktīvā minimālais vecums nav noteikts, uzticot to noteikt katrai dalībvalstij. Tāpat direktīvā nekādā veidā NAV minēts tas, ka medības un šaušanas sports būtu saistīts ar terorismu. Mednieki un sporta šāvēji ir likumpaklausīgi ES valstu pilsoņi, kuri ievēro stingras prasības, izmantojot šaujamieročus, likumā noteiktā kārtībā, un kuru darbību medībās, kā arī ieroču glabāšanas apstākļus kontrolē Valsts policija. Uzsveram, ka Vācijā, Francijā, Īrijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Dānijā, arī Lielbritānijā u.c. valstīs ir atļauts ar īpašu atļauju, pieaugušā vadībā medībās jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem izmantot šaujamieročus.
Latvijas dāmu mednieču klubs Lady HUNT uzskata, ka lēmumam apstiprināt Ieroču aprites likuma 14.panta 2.daļu būs pozitīva ietekme uz medību saimniecību kopumā un ne tikai.
Apstiprinot šo normu, tiks īstenotas Latvijas pilsoņu vecāku tiesības. Latvijas Satversmes 110. pantā teikts, ka Valsts aizsargā vecāku un bērna tiesības, savukārt Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz vecākiem tiesības audzināt savus bērnus atbilstoši saviem uzskatiem. Protams, ciktāl tas iekļaujas likuma normās. Tā kā medības ir legāla, likumā noteikta un kontrolēta cilvēka darbības nozare, mēs vēlamies savus bērnus audzināt par īstiem, pilntiesīgiem medniekiem.
Vēlamies uzsvērt, ka jaunā Ieroču aprites likuma norma, kas izteikta 14.panta 2.daļā attiecas tikai uz nelielu skaitu mednieku ģimenēs augošo jauniešu un nebūt neskar pārējo sabiedrības daļu.
Vēl viena būtiska nianse, kārtojot mednieka apliecību, ir medicīnas komisija, kas ietver narkologa un psihiatra vērtējumu. Tas nozīmē, ka par mednieku nevar kļūt psihiski nelīdzsvarota, no alkohola vai narkotiskām vielām atkarīga persona. Mednieku bērni ir daudz veselīgāki, nosvērtāki un atbildīgāki, nekā pusaudži, ar kuriem tos var salīdzināt sociālo tīklu “ekspertu” sabiedrība. Tādēļ klubs Lady HUNT un mūsu mednieces personīgi aicina Saeimu vadīties tikai pēc profesionāļu teiktā, pēc ES tiesību aktu normām un sabiedriskā lietderīguma apsvērumiem.
Sievietes mednieces no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas tikās Latvijas Dāmu mednieču kluba LadyHUNT rīkotājā 1.Starptautiskajā konferencē un parakstīja sadarbības memorandu.
Baltijas valstu un Polijas sieviešu mednieču klubu turpmākajai sadarbībai būs kopīgi mērķi:
Starptautiskā memoranda parakstīšana notika 2018.gada23.novembrī, Embūtes Tūrisma informācijas centrā. Savus parakstus uzlika Latvijas dāmu mednieču kluba valdes priekšsēdētāja un žurnāla Medības galvenā redakrote LindaDombrovksa, Polijas Podlaski klub Dian prezidente Alīcija Milevska (Alicja Milewska), Lietuvas sieviešu mednieču kluba vadītāja Ramute Juknite (Ramute Juknyte) un Igaunijas mednieču kluba galva Trīne Rostfelde (Triin Rostfeldt).
Pēc konferences un oficiālā dokumenta parakstīšanas sekoja saturīgs un interesants seminārs, kurā Lady HUNT biedrene, Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja (CIC) sertificēta trofeju eksperte Līga Jansone stāstīja par staltbriežu un stirnu populāciju apsaimniekošanu, selektīvo medību principu pielietošanu un trofeju vērtēšanu. Par selektīvajām medībām runājot, Līga Jansone uzsvēra, ka svarīgi ir apzināties, kādus tieši mērķus klubs vai organizācija vēlas sasniegt. Ja tā ir trofeju kvalitāte – pieeja būs viena, ja ir nepieciešams palielināt populāciju – jāpiemēro pavisam citas metodes.
Lektore pastāstīja par galvenajiem trofeju novērtēšanas principiem, demonstrēja tos praksē un iepazīstināja klausītājus ar CIC eksperta rokasgrāmatu. Interesanti, ka pat šķietami subjektīvie trofeju novērtēšanas kritēriji, tādi kā ragu pērļainums vai krāsa ir aprakstīti un stingri noteikti. Ekspertam ir jāvadās pēc tabulām un nekas nav atkarīgs no paša gaumes. Līga Jansone pastāstīja arī par jauninājumiem vērtēšanas principos. Piemēram, agrāk ragi netika vērtēti, ja trofejai iztrūka divas galvenās pazīmes, piemēram,vidusžuburs un kronis. Pēc nesenajām korekcijām CIC izstrādāja principus, kas ļauj novērtēt arī dūrēja ragus. Netiek mērītas tikai izteikti abnormālas trofejas. Ir arī citas trofeju novērtēšanas kritēriju izmaiņas.
Lielās gada nogales dzinējmedības
Lai arī Latvijas mednieces nodibinājušas biedrību pavisam nesen – 2016.gadā, lielās gada noslēguma dzinējmedības tiek rīkotas jau ceturto reizi. Šogad sievietes mednieces no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas savās platībās uzņēma viens no lielākajiem Dienvidkurzemes klubiem – Mednieku sporta klubs Vaiņode. Medības vadīja Gints Matisons. Piedalījās 26 mednieces, sešas dzinējas un ap 30 vīru mednieku. Bija jābrien pa pielijušām takām starp miglas ieskautām eglēm, jākāpj pakalnos un jālaužas caur krūmiem. Masti bija gari, bet ļoti interesanti. Dzinēji un suņi strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Laiks medniekus lutināja un Diāna bija vēlīga.
Pēc nomedīto dzīvnieku godināšanas un dāvanu pasniegšanas oficiālā 2018.gada Lielā pasākuma daļa bija noslēgusies. Nākamajā rītā viešņas no ārzemēm atvadījās un devās tālākā vai tuvākā atpakaļceļā.
Trešā diena šaurā lokā
Uzturot draudzīgās saites medības tika turpinātas arī svētdienā. Valsts meža dienests šogad ir pagarinājis stirnu medību sezonu un šogad tā noslēgsies 2.decembrī. Par iemeslu tam populācijas regulēšanas apsvērumi. Kā zināms, pārāk blīva populācijā stirnu populācijā krītas trofeju kvalitāte, jo tā ir stipri atkarīga no barības resursu pieejamības. Tā kā vietām Dienvidkurzemē stirnu ir diezgan daudz, Lady HUNT aktīvākās dāmas tika uzaicinātas piedalīties svētdienas stirnu medībās.
PS. Ar īpašu pateicību un dziļu nožēlu ir jāpiemin kāds dzinējsuns – Rietumsibīrijas laika, kas medībās gāja bojā, jo dzina briežu baru un netīšām izskrēja uz ceļa. LadyHUNT klubs izsaka visdziļāko līdzjūtību saimniekam, jo katram medniekam suns ir kā daļa viņa paša.
23.novembrī, Embūtes Tūrisma informācijas centrā norisināsies Trofeju vērtēšanas seminārs, ko vadīs Latvijas dāmu mednieču kluba biedre, CIC (Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja) sertificēta trofeju eksperte Līga Jansone.
Laipni aicināti mednieki un mednieces no tuvējiem novadiem. Semināra gaitā būs iespēja parādīt savas nenovērtētās, neparastas vai abnormālās trofejas, kas kalpos kā uzskates materiāls.
Plašāka informācija pa epastu: latvia.ladyhunt@gmail.com, vai pa tel.+371 29711740.
Skaistā, saulainā un nebūt ne rudenīgā septembra dienā Latvijas dāmu mednieču kluba aktīvākās dāmas un mūsu draugi – kungi parakstījās un ko neierastu, bet ļoti fascinējošu – mēs devāmies šaut ar lokiem pie Wenden Archery – Vendenas strēlniekiem ar Viļu Matuti priekšgalā. Būtībā, viņš arī ir Strēlnieku kluba sirds, dvēsele un dzinējs.
Piedaloties arī jaunajai mednieku paaudzei, kas vēl tikai gatavojas uzsākt mācības Mednieku skola TAURS, svētdien, 9.septembrī notika pirmais un noteikti ne pēdējais loku šaušanas pasākums.
Viss sākās ar interesantu instruktāžu, kurā Viļus stāstīja par klasiskajiem lokiem, par tiem, kas paredzēti medībām, par Robina Huda laiku loka atšķirībām un kombinētajiem lokiem ar skriemeļiem. Pēc tam viņš parādīja, kā jātēmē, kā loks jātur, jā jāstāv un ļāva katram pašam pamēģināt. Pats Vendenes locinieks ik pa brīdim ierunājās par medībām. Teica, ka medniekiem mācīt šaut ar loku ir divtik patīkami, jo viņiem jau ir izpratne par tēmēšanu un iekšējā disciplīna.
Visu veidu lokus varēja izmēģināt katrs no pasākuma dalībniekiem. Vienīgajam kreilim, jaunajai topošajai medniecei Emīlijai arī tika piemeklēts atbilstoša izmēra un spēka kreisais loks.
Šaušanai bija sagatavoti parastie mērķi un 3D medījuma atveidi. Viļus visu laiku uzsvēra, ka medības ar loku Latvijā ir atļautas, bet tikai uz 3D mērķiem. Advancētākie un drosmīgākie mednieki varēja šaut uz lidojošiem mērķiem – putuplasta šķīvīšiem. Šo vingrinājumu izpildīja visi un daudziem arī izdevās trāpīt ar bultu pa šķīvīti! Tā tik bija sajūsma!
Tā bija aizraujoša pieredze vairāku stundu garumā. Aizrautīgais un zinošais instruktors visus mūs saindēja ar loku šaušanu. Tika nolemts šādu treniņu noteikti atkārtot jau tuvākajā nākotnē! Pateicoties Viļum Matutim mums visiem tagad āķis lūpā! Loku šaušanai JĀ!
Lauki ienāk pilsētā 8.septembrī! Vesela diena pavadīta pilsētniekiem stāstot par medībām! Mūsu Lady Hunt un Latvijas Mednieku asociācija stendā parādījās arī daži ļoti svarīgi ļaudis – Valsts prezidents, Premjerministra kungs, arī Zemkopības ministrs.
Tad ar Mārtiņu Rītiņu runājām par āpšu gaļas gatavošanu. Ar mums kopā bija mūsu suņi, tad palīgā steidza Antra Vīnerte, Sintija Dozberga ar lielisko Beriju, jaunā medniece Emīlija, kā arī citi labi draugi rūpējās par to, ka mums pietiek spēka runāt un stāstīt!
Gāja jautri, tomēr pārsteidza tas, ka bija ļoti maz, pat nemaz agresīvu zaļo. Bija tante, kas ar krusta zīmi svētīja stirnu galvaskausus, bija ļaudis, kas prasīja, kādēļ vilks nogalināts, bet lielākoties bērniem un vecākiem bija interesanti tuvumā aplūkot vilka un bebra izbāžņus, kā arī pačamdīt āpša, bebra un vilka ādas. Kad vēl tāda iespēja tiks dota! Šis bija vajadzīgs un sabiedrības izglītošanai nozīmīgs pasākums!
Igaunija lepojas ar diviem dāmu mednieču klubiem, savukārt Lietuvā pavisam nesen tika nodibināts dāmu mednieču klubs, tāpat dāmas mednieces apvienojušās arī Polijā. Jau kopš pašiem pirmsākumiem visi šie klubi ir sadarbojušies un viens otru atbalstījuši. 2018.gada jūnijā Lady Hunt Latvia mednieces devās pie Lietuvas kolēģēm, lai stāstītu par stirnāžu selekcijas principiem un dalītos savā praktiskajā pieredzē.
Mednieku festivāls, kas notiek katru gadu augusta pirmajā nedēļas nogalē, šogad notika jau 20.reizi. Dāmas un viņu medību suņi piedalās festivālā jau trešo reizi. Medību suņu parāde jau ir izveidojusies kā skaista tradīcija, kas ļauj nodemonstrēt sabiedrībai, kādas ir medību suņu šķirnes, kāds ir to uzdevums, kā suņi apmācāmi. Tāpat šī ir iespēja parādīt, ka medību suns ir sabiedrisks, pieklājīgs un fantastisks draugs.
Mūsu parādēs piedalījušies visdažādāko medību šķirņu suņi, sākot ar vācu medību terjeriem un beidzot ar Veimāras putnu suņiem. Šogad debija bija Česapīkas līča retrīveram un norvēģu aļņu sunim. Paldies visiem suņu īpašniekiem, kas piedalās mūsu parādēs!
2017.gada, 6.septembrī Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) Eiropas Parlamentā (Briselē) atklāja izstādi, kuras tēma bija Jaunie mednieki – bioloģiskās daudzveidības nākotne. Ar sešiem plakātiem izstādē piedalījās arī Latvijas dāmu mednieču klubs Lady Hunt, kas darbojas Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) paspārnē. Lady Hunt sagatavotajā materiālā bija uzsvars uz to, ka cieņa pret dabu sākas ar ģimeni.
Izstādes atklāšanā kluba pārstāve Linda Dombrovska norādīja: ja runājam par jaunajiem medniekiem, tad jāskatās mazliet plašāk, ne tikai uz bērniem un jauniešiem. Medībām nav nācijas, profesijas, vecuma vai dzimuma, par mednieku kļūstot pat 70 gadu vecumā, tik un tā šis cilvēks tiks uzskatīts par jauno mednieku.
Lai dabas aizsardzība būtu interesanta, dabai jābūt vērtīgai cilvēku acīs, un medības ir viens no veidiem, kā padarīt dabu vērtīgāku. Ilgtspējīgas medības nodrošina iespēju bioloģiskajai daudzveidībai saglabāties. Bioloģisko daudzveidību apdraud citi faktori – dzīvotņu izzušana, intensīva lauksaimniecība, urbanizācija un citi.